Visiem zināms, ka atomā elektronam ir negatīvs lādiņš, bet atoma kodolam – pozitīvs lādiņš. Nokļūstot magnētiskajā lauka, elektrons pievelkas dienvidpolam (S), bet kodols – ziemeļpolam (N).
Šķidra degviela (benzīns, dīzeļdegviela, mazuts) ir dažādu naftas pārtvaices produktu (ogļūdeņražu) maisījumu. Katrai degvielas sastāvdaļai ir savs ķīmiskais sastāvs, savas ķīmiskās un fiziskās īpašības, sava molekulu uzbūve un lielums.
Degvielas maisījuma sastāva vielu atšķirīga īpatnība – to molekulas ir nepolāras. Tas nozīmē, ka to molekulām nav skaidri izteikta lādiņa, nedz pozitīva, nedz negatīva. Tomēr starp nepolārām molekulām var rasties pievilkšanās spēks. Elektroni, kas atrodas pastāvīgā kustībā, uz mirkli var koncentrēties vienā molekulas pusē, t.i., nepolāra molekula (neuzlādēta) kļūst polāra (uzlādēta). Tas rada lādiņu pārdali blakus esošajās molekulās un starp tām veidojas starpmolekulārās saites.
Noteiktā attālumā starp molekulām pievilkšanās un atgrūšanās spēki līdzsvaro viens otru un veidojas noturīga sistēma, kas sastāv no degvielas maisījuma liela skaita dažādu molekulu (klāsteru).
Noteiktā attālumā starp molekulām pievilkšanās un atgrūšanās spēki līdzsvaro viens otru un veidojas noturīga sistēma, kas sastāv no degvielas maisījuma liela skaita dažādu molekulu (klāsteru).
Lūk, vienkāršots klāsteru modelis:
1.-2. att.
Aktivators sastāv no divām magnētu rindām. Pretējie magnēti to rindās sastāda pārus ar dažādiem poliem: ziemeļi-dienvidi (N-S), pie tam, magnētu pāru poli mainās. Līdztekus uz 180 grādiem mainās arī magnētu pāra radītais magnētiskā lauka spēka līniju virziens.
Tas redzams 3. att.
3.att.
Aplūkosim vienkāršoti, kas notiek atsevišķā degvielas molekulā, izejot caur Aktivatora magnētiskajiem laukiem.
Kā mēs runājam agrāk, pati degvielas molekula ir nepolāra, t.i., tai nav nedz pozitīva, nedz negatīva lādiņa. Molekulā ir pozitīvi lādēts kodols un negatīvi lādēti elektroni, kas riņķo ap to pa stingri noteiktām trajektorijām (orbitālēm). Elektronu negatīvo lādiņu summa ir vienāda ar kodola pozitīvo lādiņu, tādējādi, pati molekula ir neitrāla.
Tagad aplūkosim atsevišķas molekulas uzvedību, degvielas plūsmai izejot caur Aktivatora magnētiskajiem laukiem.
4. att.
Elektroni molekulā ir viskustīgākās molekulas daļas un skaidri reaģē un magnētiskā lauka spēka līnijām. Nokļūstot Aktivatora pirmajā laukā, elektroni nedaudz maina savu kustības trajektoriju uz magnētu pāra ziemeļu pola pusi. Ar plūsmu pārnesot molekulas Aktivatora laikā, elektroni atkal tiecas uz magnētu pāra ziemeļu polu. Pie tam, to kustības trajektorija arvien vairāk izstiepjas uz ziemeļu pola pusi. Ar plūsmu pārnesot molekulas nākošajos magnētiskajos laukos, elektronu kustības trajektorijas (orbitāles) vēl vairāk pagarinās un tie koncentrējas molekulas ziemeļu pusē, bet pozitīvi lādētais kodols novirzās uz molekulas dienvidu daļu. T.i., sākas daļēja degvielas molekulas polarizācija. Viena molekulas puse, kas ir vērsta uz ziemeļiem, pateicoties elektronu koncentrācijai tur, sāk iegūt negatīvu lādiņu, bet otra – uz dienvidu polu vērstā molekulas daļa, pateicoties pozitīvi lādēta kodola novirzei uz turieni, iegūst pozitīvu lādiņu. Tāda daļēji polarizēta molekula, ar plūsmu pārnesta nākošajā magnētiskajā laukā, jau pati sāk veikt svārstību kustības.
Noteiktā momentā tiek sasniegta pilnīga molekulas polarizācija (uzlāde), kad visi elektroni ir maksimāli koncentrēti no molekulas centra uz ziemeļu pusi, bet kodols atrodas maksimāli tālu no molekulas centra uz dienvidu pusi. Tādējādi, iznāk, ka molekulas puse, kas ir vērsta uz ziemeļiem (N), ir uzlādēta negatīvi, bet molekulas puse, kas ir vērsta uz dienvidiem (S) – pozitīvi.
Plūsmai pārnesot tādu uzlādētu molekulu sekojošā Aktivatora magnētiskajā laukā, kur poliem S un N ir pretējs izvietojums, molekulai iekšpusē ir enerģētiski neizdevīgi pārnest elektronus uz ziemeļu pusi, bet kodolu - uz dienvidu pusi. Tāda molekula elektronus un kodolu atstāj iepriekšējās vietās, bet pati pagriežas par 180 grādiem, lai elektroni tiktu virzīti tuvāk ziemeļiem, bet kodols- dienvidiem. Iekļūstot nākošajā magnētiskajā laukā, molekula atkal strauji pagriežas par 180 grādiem, pie tam, šis pagrieziens var notikt gan uz labo, gan kreiso pusi.
Mēs aplūkojām atsevišķas molekulas uzvedību degvielas plūsmā, izejot caur Aktivatora magnētiskajiem laukiem.
Agrāk mēs aplūkojām, kā reālā degvielā, ko jūs uzpildāt savā automobilī, visas degvielas molekulas ir saistītas savā starpā lielos sakopojumos (klāsteros).
Bet tagad iztēlojieties, ka visas molekulas klāsterā uzvedas tā, kā tika aprakstīts iepriekš. T.i., sākumā tās pakāpeniski polarizējas (viena puse uzlādējas negatīvi, bet otra – pozitīvi). Pēc tam, atkarībā no to pārvietošanās pa Aktivatora magnētiskajiem laukiem, visas molekulas klāsterā sāk veikt svārstību kustības. Pie šīm svārstībām saites starp molekulām pavājinās vai pat satrūkst. Kad visas molekulas klāsterā pilnīgi polarizējas, tās sāk strauji pagriezties par 180 grādiem, iekļūstot kārtējā Aktivatora magnētiskajā laukā. Visu klāstera molekulu šo straujo svārstību rezultātā, saites starp molekulām satrūkst, pie tam, pilnīgi mainās degvielas struktūra. Ja pirms ieiešanas Aktivatora magnētiskajā laukā degvielas molekulas, pateicoties starp molekulārajām saitēm veidoja lielus molekulu sakopojumus (klāsterus), tad izejot no Aktivatora magnētisko lauku zonas, degvielas struktūra ir pārveidojusies par struktūru, kas sastāv no atsevišķām, savā starpā nesaistītām molekulām. T.i., degviela ir kļuvusi par tādu, it kā tikko nāktu ārā no naftas pārtvaices iekārtas.
Vēl vairāk, tādēļ ka degvielas molekulu iziešanas procesā caur Aktivatora magnētiskajiem laukiem notiek elektronu un kodola nobīde molekulas iekšpusē, kā sekas –mainās saišu enerģija molekulas iekšpusē. Notiek to izliekšanās un daļēji pat pārrāvums. Degvielai sadegot, tas atbrīvo nozīmīgu daudzumu enerģijas.
Shēma - klāsteru sadalīšanās molekulās
5. att.
Apkopojot augstākminēto, īsumā noformulēsim Aktivatora darbības principu:
- Jebkurā šķidrā degvielā visām molekulām ir spējas saistīties vienai ar otru, pie tam, veidojot molekulu sakopojumus (ķēdītes) – klāsterus.
- Ejot gar Aktivatora magnētiskajiem laukiem, degvielas molekulas polarizējas (iegūst, no vienas puses, pozitīvu lādiņu, bet no otras puses - negatīvu).
- Dēļ elektronu un kodola nobīdes molekulā notiek molekulas iekšējo saišu izliekšanās vai daļējs pārrāvums, kas degvielas degšanas procesu padara vēl vairāk reakcijas spējīgu.
- Polarizētas (uzlādētas) molekulas Aktivatora magnētiskajos laukos veic straujas svārstības par 180 grādiem. Šīs svārstības sarauj starpmolekulārās saites molekulu sakopojumos (klāsteros). Tā rezultātā degvielas struktūra ir: atsevišķas, savā starpā nesaistītas molekulas, kam ir atvieglota skābekļa piekļūšana degvielas sadegšanas procesā.
Visa augstākminētā patiesīgumu jūs noteiksiet jau pirmajos jūsu automobiļa nobraukuma kilometros.
Aplūkosim, kā augstākminētais ietekmē jūsu automobiļa darbu:
- Degvielas molekulu sakopojumu (klāsteru) degšana notiek pa to ārējo virsmu, molekulas, kas atrodas klastera iekšpusē nepaspēj pilnīgi sadegt un tiek izmestas izplūdē.
- Katras atsevišķas molekulas degšana notiek pa visu tās virsmu, pie tam, visu atsevišķu molekulu degšanas laukums ir lielāks par klāsterā esošu, savā starpā saistītu, tāda paša molekulu skaita degšanas laukumu. Tādējādi, sadegot vienam un tam pašam degvielas daudzumam, sadegšanas produktu apjoms būs lielāks tai degvielas struktūrai, kas sastāv no atsevišķām, savā starpā nesaistītām molekulām. Jūs uzreiz to pamanīsiet. Jūsu mašīnai palielināsies jauda, samazināsies ātruma uzņemšanas laiks.
- Degvielas molekulu klāstera degšana notiek nevienmērīgi (ar mikrosprādzieniem), kas nosaka dzinēja troksni. No atsevišķām molekulām sastāvošas degvielas sadegšana notiek vienmērīgi, bez mikrosprādzieniem. Jūs to ievērosiet, jo jūsu mašīnas dzinējs sāks strādāt klusāk.
- No atsevišķām molekulām sastāvošas degvielas degšana lielā mērā samazinās СО un СН izplūdes gāzēs.
